Pēc darba dienas, dodoties mājās, nolēmu uz brīdi iegriezties pie draudzenes Evelīnas. Mūs saista draudzība jau kopš skolas gadiem.
Evelīna kādu laiku bija precējusies, taču pēc gada kopdzīves laulība beidzās. Šis periods viņai nebija viegls, un tajā laikā centos būt blakus un sniegt atbalstu.
Ar laiku Evelīna atguva līdzsvaru un kļuva atkal tāda, kādu mēs viņu pazīstam – sirsnīga, laipna un atsaucīga. Jūtos pateicīga, ka varēju būt līdzās un palīdzēt šajā sarežģītajā dzīves posmā.
Tomēr pēdējos mēnešos pamanīju, ka Evelīnas uzvedībā notiek nelielas pārmaiņas. Viņa šķita vairāk noslēgta un retāk uzturēja saziņu ar mani.
„Nāc iekšā,” Evelīna teica, pasmaidot, kad ieraudzīja mani pie durvīm.
Es Evelīnu pazīstu jau ilgi, un viņas skatienā ieraudzīju, ka viņa nav īpaši sajūsmināta par manu apmeklējumu.
Es apsēdos gultā un jautāju:
– Kas tavās mājās smaržo tik garšīgi?
– Es biju aizņemta, gatavojot vakariņas,” sacīja Evelīna.
Viņas balss izklausījās nedaudz atturīga.
– Vai kāds nāks tevi apciemot?
–„Ak, tūlīt nākšu, cepeškrāsnī kaut kas piedeg,” viņa teica un aizskrēja uz virtuvi.
Pēkšņi piezvanīja mans telefons… Tas bija mans vīrs, kurš informēja, ka darbā radušies neparedzēti apstākļi, un viņš atgriezīsies mājās vēlāk nekā plānots.
Tikko ielikusi telefonu somā, pēkšņi sāka zvana manas draudzenes tālrunis. Uz ekrāna ieraudzīju sava vīra fotoattēlu, kas mani pārsteidza, un es automātiski nospiedu „atbildēt”.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā un uzzini, kas tieši notika un kā viss beidzās
Tevi noteikti interesēs
- Ko dara peoniju audzētāji, lai nodrošinātu to sulīgu ziedēšanu – bez mēslošanas ir arī citi trikiby Anete Vītola
- Samtenes: esmu izlēmusi pastāstīt, kāpēc turpmāk tās vairs nesēšu un arī savām draudzenēm iesaku no tām atteiktiesby Sandra Ločmele
- Kraukšķīgas ārpusē, sulīgas iekšpusē: uzzināju 2 “noslēpumus” ideālu kartupeļu pankūku pagatavošanaiby Rinalds Bergmanis